Alex Rosén
Tragēdija notikusi jūrā, kad modernais kuģis apgāzies burzīgos ūdeņos, koledžā pieredzējušaikalu piedzīvojumu radīja nelaime. Notikums, noslēpumā pārklāts ar dabašaušanas dusmām, attīstījies, kad negaidītie viļņi ietvēra kuģi sīvā cīņā pret elementiem.
Katastrofas izdzīvotāji atspoguļoja satraucošu jūras dusmu stāstu, ar kolosāliem viļņiem nežēlīgi sitot kuģi, spiežot to līdz iznīcības robežai. Haosā viens apkalpes loceklis spēja pielipt pie pūstošas drošības laivas, vairākumam izbēdzot no dusmu jūras skavām.
Upuris, drosmīga pētniece ar slāpes pēc piedzīvojumiem, atrada savu pēdējo atpūtas vietu zem viļņiem, skaidra atgādinājuma par atvērtā okeāna neprognozējamo un nežēlīgo dabu. Viņas piedzīvojumu un atklājumu ilgas, kas bija redzamas viņas visā pasaulē veiktajās ceļojumos, nāca traģiskā galā šajā likteņa ceļojumā.
Kamēr iestādes saplūca kopā nelaimīgā ceļojuma detaļas, jūras brīvdienas kopiena sēroja par veltīgu arheoloģijas zaudējumu piederīgo, kuras pētītāja garadarbība nebija ierobežojuma. Jūra, gan brīnumainas, gan bīstamas avots, vēl vienu reizi uzņēma sev dzīvību, atstājot pakaļ drosmei un zinātkāri veidota mantojuma, kas uz mūžīgi tiek pieminēts.
